Apmēram 30 gadus bijušās Padomju Savienības valstis ir mēģinājušas kaut kā izveidot savu dzīvi, nelieliem soļiem panākot pārējo pasauli. Tomēr starp postpadomju valstīm un tām, kuras ieņem pirmās vietas attīstības reitingos pasaulē, joprojām ir milzīga plaisa.
Zviedrija tiek pamatoti uzskatīta par vienu no labākajām valstīm, kur dzīvot, un skandināvi patiešām ir daudz izdarījuši, lai uzlabotu savu dzīvi. Protams, mentalitātes atšķirība ir ievērojama, bet vai tā ir vienīgā lieta? Piemēram, Zviedrijas parlamenta deputāti ir patiešām pārsteidzoši.
Vienkārši cilvēki
Demokrātijas būtība ir izvēlēties labāko starp vienlīdzīgajiem un dot viņiem valdības grožus. Nezinām, vai zviedri patiešām izvēlas labāko, bet deputāti nekļūst par sabiedrības elites daļu, kurai parasto cilvēku dzīve ir absolūti sveša.
“Mēs esam parastie pilsoņi. Nav jēgas sniegt īpašas privilēģijas parlamentāriešiem, jo mūsu uzdevums ir pārstāvēt pilsoņus un zināt realitāti, kurā viņi dzīvo. Iespēja pārstāvēt pilsoņus pati par sevi ir privilēģija, jo mums ir iespēja ietekmēt valsts gaitu,” intervijā sacīja Sociāldemokrātiskās partijas biedrs Pērs-Arne Hokasons.
Autoparks
Parlamenta rīcībā ir tikai trīs automašīnas: prezidentam, premjerministram un viņa vietniekiem, un automašīnas tiek izmantotas tikai oficiāliem pasākumiem. Deputāti nokļūst uz darbu ar sabiedrisko transportu, valsts katru gadu viņiem piešķir braukšanas karti.
Lasi arī: Kā tagad dzīvo vīrietis, kurš Padomju gados, būdams students, adoptēja bērnu, par ko gandrīz tika…
Tikai premjerministram ir tiesības lietot automašīnu, un turklāt šī mašīna pieder valsts drošības dienestam. Tiesa, jebkurš deputāts var lūgt automašīnu, ja tam ir pamatots iemesls. Kopumā parlamentārieši pat nelieto taksometru, tikai tad, ja situācija prasa tieši šādu risinājumu.
Un kā ar algu?
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk